STĀSTI. STĀSTNIEKI. MANTINIEKI.
Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām pasaules izziņai un sociālo prasmju izkopšanai...

Stāsti

Stāsti ir ap mums un mūsos – mantoti un sacerēti, dzirdēti un lasīti, piedzīvoti un izfantazēti. Katram savs stāstu pūrs. Stāsti ir mūsu dzīves neatņemama daļa un to klātbūtne ikdienas un svētku situācijās tik pašsaprotama, ka reizēm grūti iedomāties, kāpēc par to vajadzētu īpaši runāt, un kur tad nu vēl to mācīties stāstīt, jo mēs taču jau tāpat katru mīļu dienu runājam, stāstām un (ne)klausāmies.

Stāstnieki

Stāstnieks vienmēr ir kāda nebeidzama stāstīšanas procesa mezgla punkts, kas turpina kādas būtiskas informācijas tālāk nodošanu mutvārdos, tieši klausītājiem un dod tiem iespēju pašiem no klausītājiem pārtapt stāstniekos.

Mantinieki

Latvijas kultūras kopainā stāstu stāstīšana un šo prasmju apzināta apguve ir ne pārāk plaši pazīstama, lai arī bērnu un jauniešu stāstnieku konkursi notiek jau vairāk kā desmit gadus, bet pieaugušie uz stāstu sarīkojumiem un festivāliem pulcējas samērā regulāri pēdējā piecgadē.

Ķert stāstu vai stāstnieku?
Stāsts. Stāstīšana. Tradīcija.

Stāstu stāstīšana ir nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa Latvijā. Gan paši stāsti, gan prasmes stāstīt un klausīties ir mantotas no paaudzes paaudzē... Mūsdienās stāstīšana turpina radoši attīstīties, bagātinot ne tikai zināšanas un izkopjot prasmes, bet arī dažādojot pasaules izziņu un veicinot dialogu starp līdzcilvēkiem un paaudzēm. 

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .