Stāstniecības kustība Latvijā

Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām kultūras politikas prioritātēm pasaulē, tādēļ tradīciju loma kultūras dzīvē un kultūras identitātes veidošanā ir starptautiski apzināta, atzīta par sabiedrības attīstībai un pašapziņai nozīmīgu un saglabājamu vērtību. 

Mūsdienās, kad sociālā ikdiena tiek pavadīta informācijas tehnoloģiju vidē un virtuālajā komunikācijā, pamazām ir aizvien sarežģītāk apkopot dzīvās vēstures nesēju glabātās zināšanas, prasmes un nedokumentētās vēstures liecības, kā arī uzturēt starppaaudžu dialogu šo zināšanu pārmantojamībai. Tāpēc stāstniecība ikvienā reģionā ir nozīmīga tieši kultūras mantojuma vērtību apzināšanai, saglabāšanai, informācijas kolekcionēšanai, reģiona kolektīvās atmiņas stiprināšanai, vietējās kopienas saliedēšanai un starppaaudžu dialoga veicināšanai. 

Stāstu stāstīšana ir ne tikai spēcīga nemateriālās kultūras mantojuma izpausme, bet arī nozīmīgs zināšanu un prasmju nodošanas veids nākamajām paaudzēm. Stāstu stāstīšanas tradīcijai ir sena vēsture, jo tādā veidā tiek nodota informācija par tuvāko apkārtni, vēsturi, amatiem, prasmēm un lokālo kultūras mantojumu. Stāstu stāstīšana un klausīšanās ir arī viena no senākajām cilvēku pamatvajadzībām, kas kalpo gan pasaules izziņai un sociālo prasmju izkopšanai, gan iespējai sevi realizēt visā mūža garumā.

Latvijā stāstniecības tradīcija pamazām tiek aktualizēta kā nozīmīga kultūras mantojuma daļas, veicinot šīs tradīcijas vienlīdzīgu uztveri sabiedrībā. Tiek dibinātas dažādas stāstnieku organizācijas, rīkoti pasākumi, kā arī reģionāla līmeņa festivāli, kas pulcē arvien vairāk šīs tradīcijas nesējus un attīsta to profesionālās prasmes.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .